svētdiena, 2015. gada 22. novembris

2015. gada 20. septembris. 13. diena



Aukstuma dēļ no rīta atkal bija grūti izrāpties no telts, bet dienas laikā gaiss ātri vien sakarsa. Tādi nu tie laikapstākļi šeit ir – rītos un vakaros nežēlīgi auksti, bet dienas laikā saulē neizturami karsti.
Spānija, Burgos

Oho, šodien ieraudzījām vienu piligrimu pāri ar mazuli ratiņos! Tiem nu gan ir izturība! Protams, varbūt viņi nemaz neiet visu garo ceļu. Bet vienalga – iespaidīgi.

Par laimi šodien īpaši daudz gar šoseju nebija jāiet, bet ceļš vienalga bija taisns un gana garlaicīgs – visapkārt vieni vienīgi tuksnešaini klajumi ar siena ķīpām. Tiek diez priekš kam ir siena ķīpas, ja neesam redzējuši nedz govis, nedz citus mājlopus? Mistika.

Tuksnesis. Tuksnesis. Tuksnesis. Arī visi augi atbilstoši tuksnesim – asi, ērkšķaini un nemīlīgi. Cik tālu sniedzas skats – izkaltuši brūni tīrumi bez kokiem. Vienīgais mežs – vēja ģeneratoru birzis. Arī – cik tālu vien sniedzas skats.
Spānija, ceļā starp Burgos un Hornillos del Camino
Spānija, ceļā starp Burgos un Hornillos del Camino
Spānija, ceļā starp Burgos un Hornillos del Camino

Kad nonācām gala ciematā, iegājām vienā veikaliņā, kas bija pirmais (!!) atvērtais veikals šīs dienas laikā. Labi, ka kopš vakardienas mums bija pietiekoši daudz ēdiena. Protams, „pietiekoši daudz” šeit gan tāds nosacīts jēdziens, kas vairāk attiecināms uz „piligrimu diētu”. Veikaliņā pie sienas bija naudaszīmes no daudzām, daudzām pasaules valstīm, arī mūsu zaļais pieclatnieks ar kuplo ozolu!! No visa lēruma naudaszīmju, mūsējais pieclatnieks bija vienīgais, kam virsū nebija kaut kāds stulbs ģīmis. Tādu grafisko dizainu un latviskumu iemainīt pret kaut kādiem nejēdzīgiem eiro... Kur prāts?!? Ar kuru galu gan tautieši balsojot domāja?!  Skumji, skumji...
Spānija, ceļā starp Burgos un Hornillos del Camino - PIECLATNIEKS!!!

Jau kuro dienu gribu nopirkt pastkartes, bet nekur nevaru atrast... Francijā tirgoja uz katra stūra – preses bodēs, lielveikalos, tabakas veikalos, bāros – nudien visur! Bija pat jāturas pretī kārdinājumam iegādāties pārāk daudz pastkaršu, bet šeit – ar uguni jāmeklē.

Iepriekš minētajā veikaliņā nopirkām maizi un ar bažām, kur gan šajā tuksnesī atradīsim slēpni teltij, devāmies tālāk. Bijām čāpojuši tikai kādas 30 minūtes, kad cita ceļa malā tālumā pamanījām koku puduri. Aizgājām izpētīt un atzinām par labu esam telts celšanai.

Eric vēlējās doties atpakaļ uz ciemu, paēst vakariņas un papļāpāt ar citiem cilvēkiem, bet es gribēju palikt mežiņā un izbaudīt mieru un klusumu. Eric gan visādi centās mani pierunāt doties kopā ar viņu, bet es teicu, lai droši mani atstāj un iet viens pats. Viņš gan iebilda, ka tas nav „hiking spirit” kādu atstāt kaut kur citur. Beigu galā es viņu pierunāju doties uz ciemu. Ak, man taču tik ļoti gribējās kādu brīdi palikt vienai un izbaudīt KLUSUMU, jo Eric visu laiku dikti patīk runāties. Tikai tagad aptvēru, ka esam nonstopā kopā pavadījuši jau 13 dienas. Ak jel!

Es tā parēķināju, ka man būs kā minimums divas stundas klusuma. Nudien no sirds izbaudīju vēju koku lapās, putnu čivināšanu, bet visādi citādi – klusumu. Klusums gan nebija ilgs, jo Eric atgriezās jau pēc stundas!! Viņš teica, ka piedāvātie ēdieni neizskatījās diez ko kārdinoši, turklāt nebija daudz cilvēku ar ko pļāpāt un vienam pašam ciematā bija garlaicīgi, tā nu viņš bez vakariņošanas atgriezās atpakaļ. 

Tik jauki gulēt tālu prom no civilizācijas trokšņiem, klausīties lapu čaboņā un vērties debesīs... Pa dienu saule bija tik spoža, ka acis vakarā riktīgi nogurušas, jo smiltis atstaro sauli gandrīz vai kā sniegs...
Spānija, aiz Hornillos del Camino
Spānija, aiz Hornillos del Camino - kokos paslēpta telts
Spānija, aiz Hornillos del Camino

Vispār šis ceļš ir galvenokārt garīga cīņa ar sevi – kā turpināt ceļu un nepadoties; kā cīnīties ar garlaicību, jo ainavas diži lielu daudzveidību nepiedāvā; kā izturēt pārāk pļāpīgu ceļabiedru. Brīžiem pat domāju, ka būtu vieglāk iet vienai, gremdējoties dažādās pārdomās un ik pa laikam pļāpājot ar citiem ceļiniekiem, nevis nepārtraukti klausīties Eric runāšanā. Bet... gan jau viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek, vai ne?
13. dienā noietais attālums: 21 km

ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: 1l jogurta, auzu pārslas, zemesrieksti, cepumi
Pusdienas: maize, siers, zemesrieksti, cepumi
Uzkodas: cepumi
Vakariņas: maize, konservētas pupiņas, zemesrieksti
Vakariņas nr.2: auzu pārslas aplietas ar ūdeni

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru