Īstenībā gulēšana telpā kopā ar apmēram 30 citiem cilvēkiem nebija tik
briesmīga, kā domāju. Tiesa, kad ap plkst. 22:00 jau biju gultā un grasījos
iemigt, bet citi skaļi atgriezās no vakariņām un turpināja smieties un skaļi
sarunāties, tas man šķita maķenīt nepieklājīgi, īpaši jau ņemot vērā, ka hotelī
bija speciāla atpūtas istaba, kur droši var taisīt troksni.
Ai, sega bija tik ļoti, ļoti mīksta un pūkaina! Mmm... Forši guļammaisa
šaurību iemainīt pret izplāšanos pa visu gultu, bet pašu guļammaisu iemainīt
pret mīlīgu sedziņu...
No rīta meitene, kurai tulznu dēļ kādu laiku jāuzkavējas uz vietas,
šausminājās, ka mēs nu gan esam izturīgi, ja caurmērā dzīvojam teltī. Tad viņa
jautāja: „Bet kā ar dušām?”. Ha, ha, ha, mīļo cilvēk, kur gan mēs tuksneša vidū
varētu raut dušu?? Meitene teica, ka viņa gan tā nevarētu dzīvot, turklāt viņai
svarīgākā Camino daļa ir cilvēki, bet, dzīvojot teltī, draugus tik viegli nevar
iegūt.
Gandrīz nogāzos no brokastu krēsla, kad uzzināju, ka divi no
amerikāņiem ne vien zina, kur ir Latvija, bet vīrietis ir Rīgā strādājis
veselus divus gadus, savukārt sieviete ir bijusi Rīgā 70. gadu vidū. Oho!
Parasti neviens nezina, kas tā tāda Latvija, tāpēc kas tāds tiešām patīkami
pārsteidz!
Tik dīvaini skatīties, kā visi vecie amerikāņi lieto iphonus un
izklaidējas ar wifi, kamēr lielākā daļa Latvijas pensionāru pat nemāk izlasīt
sms...
Joprojām mani pārsteidz, ka svētdienās pat milzīgi pārtikas lielveikali
ir slēgti. To zinādami, pārtiku nopirkām jau vakar.
Kad pametām hoteli, termometrs rādīja +13, bet pavisam ātri temperatūra
uzkāpa līdz +28.
Šodien Leon notika milzīgs viduslaiku gadatirgus, tirgoti tika gan
dažādi pārtikas labumi (ņam, ņam, arī daudz degustējamo gardumu), gan amatnieku
darinājumi, pa ielām pārvietojās mūzikas grupas. Ak, kā man patīk viduslaiku
mūzika un tērpi!!! Paradīze!!! Bērniem tika piedāvātas dažādas izklaides –
izjādes ar kamieli, griešanās ar rokām vai kājām darbinātos karuseļos. Tāds
riktīgi raibs tirgus, kas izpleties teju pa visu vecpilsētu. Pavadījām diezgan
ilgu laiku staigājot apkārt un izbaudot krāsaino atmosfēru. Protams, nespēju
noturēties pretī kārdinājuma iegādāties jaunu ādas aproci, hi, hi, hi. Ceļā
devāmies tikai pēc plkst. 13:00 - pašā karstumā.
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon |
 |
| Spānija, Leon - ar roku griežams karuselis |
 |
| Spānija, Leon - ar kājām griežams karuselis |
Lielākā daļa ceļa šodien veda gar šoseju, un saule neganti svilināja.
Cik briesmīga kombinācija...
Šodien no paša rīta sāpēja arī kreisā kāja, arī labās kājas sāpe nebija
īsti pārgājusi. Visu dienu nācās cīnīties ar sāpēm kāju saitēs un lielo
karstumu. Šausmīga cīņa ar sevi, lai piespiestu sevi kustēties uz priekšu.
Katrs solis ar sāpēm. Visu laiku pa galvu maļas jautājums: „Kāpēc es to visu
daru??”.
Kaut kad pa dienu man iešāvās prātā lieliska (manā skatījumā) ideja, ka
vienu dienu varētu ar Eric sarunāt, kurā pilsētā tiksimies, bet visu dienu
pavadīt ejot atsevišķi. Viņam gan šī nešķita diži spīdoša ideja, un viņš nebija
ar mieru, ko tādu īstenot.
Ceļš veda gar šoseju ar dažādām rūpniecības ēkām, kempingošanas
iespējas nešķita īpaši labas. Izgājām cauri šodienas gala pilsētai, izspraucāmies
cauri kukurūzas laukam un nonācām plašā krūmu ielokā. Šeit mūs neviens
neatradīs! Tiesa – zeme dikti grumbuļaina ar milzīgiem zāles kumšķiem, bet
nevar jau visu gribēt.
Ai, birstošās lapas rada aizdomīgus trokšņus – būkšķ un krakšķ – radot iespaidu,
ka krūmos knosās kādi zvēri.
 |
| 20. dienā noietais attālums: 20,4 km |
ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: jogurts, musli
Pusdienas: 4 olas, svaigais
siers, maize, cepumi
Uzkodas: cepumi
Vakariņas: 2 olas, 1 avokado,
svaigais siers, maize, cepumi
