2015. gada 24. septembris. 17. diena

Šodien atkal bijām slinki un izkustējāmies reāli tikai ap plkst. 11.00.

Spānija, aiz Calzadilla de la Cueza

Šodien visi lauki sarkanīgi brūnos toņos, pat asfalts vietām ar brūnganu nokrāsu!

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun

Šajā reģionā lielākā daļa ēku būvētas no mālu un salmu sajaukuma.

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun

Sasniedzām pirmo ciemu, bet veikalu tur nebija, tikai dzeramā ūdens strūklaka. Devāmies uz nākamo ciemu, bet atkal – no veikala ne miņas. Pat ne vismazākā bodīte! Līdz nākamajam ciemam būtu jāsoļo pamatīgs gabals, tāpēc izlēmām pusdienot kafejnīcā. Hmm, nekad nebūtu domājusi, ka „vēršacs” var garšot tik labi! Vai nu man pa šo gadu Francijā ir mainījusies garšas izjūta (kas neapšaubāmi  ir taisnība, tikai nezinu, vai to varu attiecināt arī uz šo gadījumu) vai nu mani māca izsalkums. Katrā ziņā pēc pusdienām jutos labi paēdusi.

Šajā ciematā bija saglabājušās reģionam raksturīgas senās vīna un pārtikas noliktavas – pagrabi zem nelieliem pauguriem ar durvīm. Arī iepriekšējās dienās bijām ko līdzīgu redzējuši, bet domājām, ka tās ir kādas čigānu būdas. Bet redz, nekā!

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun

Spānija, ceļā starp Calzadilla de la Cueza un Sahagun - atbrīvošanās no liekiem krāmiem

Visu dienu mocījos ar sāpi labajās kājas saitē, bet uz vakarpusi tā sāka iemesties arī kreisajā kājā.

Vakarā nonācām salīdzinoši lielā pilsētā, bet ilgu laiku mocījāmies ar pārtikas veikala atrašanu. Līdz šim visas dienas garumā nevienu veikalu vēl nebijām redzējuši, labi, ka pusdienas paēdām kafejnīcā. Eric ik pa laikam centās cilvēkiem uz ielas spāniski jautāt, kur ir veikals, cilvēki mūs sūtīja dažādos virzienos. Beigās es šim iestāstīju, ka nav jau vērts censties kaut ko jautāt spāniski, ja mēs atbildi tāpat nesaprotam!! Par laimi, beigu galā viena sieviete mūs aizveda līdz veikalam, paldies!

Izejot no pilsētas, pāri tiltam pamanījām vienu mežiņu un izlēmām tur palikt pa nakti. Dodoties dziļāk mežiņā pa ceļam ieraudzījām vienu zaļu telti un piligrimu. Viņš teica, ka šis nav pareizais Camino virziens, mēs teicām, ka to zinām un šeit nākam lūkoties pēc telts vietas. Viņš nosmējās, ka šī nudien ir laba vieta teltij. Ha, neesam vienīgie, kas dzīvo teltī!

17. dienā noietais attālums: 22 km

ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: 1l jogurta, auzu pārslas

Pusdienas kafejnīcā
Vakariņas: maize, tuncis, 1 ābols, cepumi