piektdiena, 2015. gada 13. novembris

2015. gada 14. septembris. 7. diena



Oi, oi, oi, kā pa nakti vēji pūta!!! Man likās, ka telts ar mums aizlidos pa gaisu vai tiks salauzta. Labi, ka vismaz nelija. Tieši tāpēc, ka baidījāmies no stipras lietusgāzes (telts celšanas brīdī lija lietus, un visapkārt bija savilkušies tumši mākoņi), izvēlējāmies telti celt pakalniņā, lai lietusūdeņi, pa nogāzi tekot lejā, telti neizmērcētu. Kaut kā nepadomājām par vēju. Nekas – rītu veiksmīgi sagaidījām ar veselu telti, par spīti trakajam vējam. Kad no rīta pametām mūsu telts vietu, netīšām izbiedējām vienu zaķi, kurš aizļepatoja cauri vīnogu laukiem.



Diena bija saulaina, taču patīkami vējaina.

Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana


Oo, šodien uzgājām mandeļkoku!!! Nemaz nezināju, ka rieksta čaula ir vēl ietērpta arī mīkstā, zaļā kažokā!! Interesanti, interesanti.

Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana - MANDEĻKOKS!!!
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana - no koka norauta MANDELE!!!


Eric ticis pie n-tajām tulznām, visu laiku sūdzējās par to un teica, ka grib palikt hostelī. It kā tulznas kaut mazākajā mērā būtu saistītas ar hosteli vai telti... Kaut kad dienas vidū viņa nepārtrauktās sūdzēšanās dēļ biju gatava sūtīt viņu pie visiem velniem. Man pašai vēl nevienas tulznas nebija (tpu, tpu, tpu!), bet šodien iemetās sāpe pēdā, kas parādījās ar katru soli un brīžiem aizgāja līdz pat celim. Kaut kas nav lāga ar saiti, bet tāpēc jau nesākšu sūdzēties, kā dažs labs... Labi, amerikāņa sūdzēšanos par tulznām vēl varu akceptēt, bet sūdzēšanos par to, ka viņš nav teltī labi izgulējies un ka šitos 5 mm plānos matračus par matračiem nemaz saukt nedrīkst, utt. nu gan nespēju paciest. Tā kā tāda princese uz zirņa, vai ziniet...

Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana


Kad ap pusdienlaiku iesoļojām Viana ciematā, tur notika buļļu skriešanās. Nebija gan īsti saprotams, kādi ir noteikumi, bet bija riktīgi forši būt klāt kādai vietējai tradīcijai. Tāpēc vien vērts ceļot. Gandrīz visi klātesošie bija tērpušies baltās drēbēs ar sarkaniem lakatiem. Arēnā tika ielaisti buļļi, satracināti un tad palaisti brīvībā pa vienu ielu. Pēc skrējiena pa ielu tie tika iedzīti atpakaļ arēnā. Un tas turpinājās neskaitāmas reizes. No vienas puses galīgi neatbalstu dzīvnieku izmantošanu izklaides nolūkos, no otras puses – interesanti redzēt vietējās kultūras izpausmes.

Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana
Spānija, Viana


Pēc buļļu skrējiena beigām un pēdējo putekļu ieelpošanas, devāmies ceļā. Visi veikali bija aizklapēt ciet, pfff...

Spānija, ceļā starp Viana un Logrono


Pie pārtikas tikām tikai, kad sasniedzām Logrono. Piesēdām vienā parkā piknikot. Eric tik dikti sūdzējās par tulznām (īstenībā tās nudien neizskatījās labi!), ka es viņam uzjautāju, vai viņš grib palikt šonakt šajā pilsētā un rīt meklēt jaunus apavus (par jaunu apavu iegādi viņš jau bija minējis vairākkārtīgi), uz ko viņš atbildēja apstiprinoši. Tā nu devāmies atpakaļ uz centru hosteļa meklējumos. Tā kā šī palikšana hostelī bija ārpuskārtas, tad Eric piedāvāja hosteli man izmaksāt, kam es, protams, piekritu. Mums paveicās atrast jauku un lētu hosteli ar četrvietīgu istabiņu un balkonu, no kura pavērās skats uz vecpilsētas ielu. Vakarā bija ļoti jauki vienkārši sēdēt uz balkona un vērot naksnīgo pilsētu. Balkons dod vienreizēju iespēju atrasties pilsētā, vērot tās dzīvi, bet tajā pa laikā būt ārpus nervozās kņadas un visu skatīt no malas. Protams, dabu mīlu 100x vairāk, bet dažkārt nav nekāda vaina būt pilsētā. Pareizāk sakot – virs pilsētas.

7. dienā noietais attālums: 28 km


ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: jogurts, musli
Uzkodas: mandeles, kazenes, cepumi, maize
Vakariņas: maize, 1 avokado, siers

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru