2015. gada 15. septembris. 8. diena

Ai, īstenībā nav nekāda vaina pamosties gultā, un ir tīri jauki ieturēt brokastis pie galda, pat ja brokastu sastāvs nemainīgs. No rīta stāvējām uz balkona un vērojām pilsētu. Interesanti vērot rīta kņadu un domāt, kur gan cilvēki dodas, ko viņa dara, kādi ir viņu dzīvesstāsti. Tāds laisks rīts.

Spānija, Logrono - skats uz ielu no hosteļa balkoniņa

Spānija, Logrono - mūsu hosteļa omulīgais balkoniņš

Pēc tam devāmies uz apavu veikaliem, bet Eric neko piemērotu neatrada. Toties pārdevējs vismaz parādīja īpašu veidu, kā apavus sašņorēt tā, lai tie radītu vismazāko spiedienu. Pat nezināju, ka sasiešanas veids var ko tādu būtiski mainīt!! Pēc tam devāmies uz tūrisma preču veikalu, bet arī tur Eric piemērotus apavus neatrada, galvenā problēma – Spānijā lāga nepārdod vajadzīgā izmēra apavus. Neko darīt. Beidzot devāmies ceļā. Bija jau gandrīz pusdienlaiks, tāpēc vienā jaukā parkā iepiknikojām.

Riktīgi apmākusies diena.

Ak nē, mana saites sāpe tomēr nav rimusies, kā cerēju...

Visapkārt vieni vienīgi akmeņaini vīnogu lauki, skaidrs, ka telts vietu atrast nebūs viegli.

Ooo, šodien redzējām granātābolu kokus!!! Žēl tikai, ka granātāboli vēl nebija gatavi... Ai, kādus tik eksotiskus augļus šī ceļojuma laikā es būšu redzējusi!

Spānija, ceļā starp Logrono un Ventosa - GRANĀTĀBOLU KOKS!!!

Nonācām Ventosa ciematiņā, kur gribējām nopirkt ēdienu un tad iet tikai tik tālu, līdz atradīsim vietu teltij. Tā kā bijām noguruši (ak jel, nākamajam pārgājienam jānopērk soma ar daudz labāk polsterētiem pleciem!!), piesēdām uz ielas atpūsties. Garām gāja pavecas ceļinieces, kuras prasīja, vai esam jau atraduši naktsmājas. Teicām, ka mēs grasāmies nakšņot teltī, bet prasījām, vai viņas nezina, kur šajā ciemā atrodas kāds veikals. Viņas nosmējās, ka sliktākajā gadījumā varam iet gulēt zāles pleķītī pie baznīcas, un teica, ka šajā ciemā vienīgais (!!) pārtikas veikaliņš atrodas vienā hostelī. Lai gan viņas par to baznīcu jokojās, izlēmām aiziet izpētīt situāciju. Un nudien apkārt baznīcai bija jauka, mīksta, zaļa zālīte. Hmm... Izlēmām, ka pēc tumsas iestāšanās (kā nekā baznīca atradās pakalna galā ciemata vidū) varēsim uzsliet telti baznīcas aizmugurē. Un īstenībā ko gan mums kāds var teikt? Vai tad tiešām kāds sviedīs „svētceļniekus” laukā no baznīcas teritorijas? Vispār šajā sakarā jāpiebilst, ka šķiet dīvaini, ka par ziedojumiem nav iespējams palikt pa nakti baznīcās kaut uz grīdas. Viss pārvērsts biznesā, turklāt lielākā daļa baznīcu pat dienas laikā ir slēgtas.

Pēc situācijas izpētes devāmies meklēt hosteli, kurā atrodas ciemata vienīgais veikaliņš. Pieklauvējām pie durvīm, durvis tika atvērtas, un viena sieviete mūs laipni aicināja iekšā. Ieejot ēkā, mūs apņēma spēcīga vīraka smarža. Pavērās dīvains skats uz ceļiniekiem, kas visi bija sasēduši rindā gar sienu. Nepaguvu pamanīt, ko viņi dara (taču radās iespaids, ka viņi nedara neko, pat nerunā), jo mūs uzrunāja cita sieviete, kas prasīja, vai mēs šeit paliksim. Kad atbildējām noliedzoši un teicām, ka gribam apmeklēt veikaliņu, sieviete nu jau pavisam nelaipni atcirta, ka veikaliņš paredzēts tikai tiem, kas šeit apmetas uz nakti. Ko?? Kas tas par sviestu?? Vīlušies devāmies laukā. Nudien nesapratām, kāda te loģika? Mēs būtu atstājuši savu naudu veikaliņā, bet tagad viņi nenopelnīja neko. Alkatīgi gribēja, lai mēs tērējam naudu gan par naktsmājām, gan pārtikas iegādi, bet tagad paši palika bešā. Ha! Bet kas tā vispār par attieksme pret ceļiniekiem? Perfekts piemērs tam, cik viss šis pasākums ir komercializēts.

Spānija, Ventosa

Devāmies atpakaļ uz baznīcu, piesēdām noskatītajā telts vietā un ieēdām trūcīgas vakariņas. Vēl bija pārāk gaišs, lai slietu telti. Sāka līt, tāpēc devāmies uz baznīcas priekšpusi, lai varētu sēdēt uz trepēm, kas atradās zem jumta. Tur satikām vienu meiteni no Vācijas, ka prasīja, vai mēs grasāmies nakšņot ārā. Izrādījās, ka arī viņa iecerējusi lielāko daļu nakšu pavadīt laukā. Kamēr sēdējām uz trepēm un pļāpājām, garām gāja viens čehu čalis, kurš ceļu uz Santiago iesācis jau pirms 2 mēnešiem un nakšņo tikai laukā. Turklāt – bez telts. Lūk, tā ir izturība un ceļotgars!

Spānija, Ventosa

Spānija, Ventosa

Kad beidzot satumsa, gājām uz baznīcas aizmuguri, bet... tā bija izgaismota spožās prožektoru gaismās!!! Nācās meklēt kādu tumšāku stūri, ko arī baznīcas sānā atradām. Tiesa, mums bija kaimiņš – viens kaps, bet... Ja tā padomā, cik gan daudziem seniem kapiem, paši to nemaz nenojaušot, droši vien esam gulējuši virsū vai staigājuši pāri? Eric smējās, ka gan jau šis priecāsies, ka šonakt kāds sastādīs kompāniju un viņam nebūs jāguļ vienam pašam.

Spānija, Ventosa

8. dienā noietais attālums: 16 km

ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: jogurts, musli
Pusdienas: maize, 1 avokado, siers

Pusdienas nr.2: maize, svaigais siers
Vakariņas: maize, svaigais siers