2015. gada 29. septembris. 22. diena

Visu nakti bija diezgan auksts. No rīta zāle bija ar SARMU!!! Interesanti būtu zināt, kāda naktī bija temperatūra, jo mana guļammaisa komforta temperatūra ir +7C, ar +3C tajā gulēt var, bet tā vairs neskaitās komforta zona. Cik man zināms, sarma neveidojas ne pie +7C, ne pie +3C.

Parasti mana telts ir gana izturīga pat ļoti stipra lietus gadījumā. Dažkārt no rītiem uz telts ārējā slāņa ir sakrājies kāds kondensāta. Taču šorīt kondensāts bija izmērcējis no vienas vietas ne tikai ārējā slāņa iekšpusi, bet pat iekšējo slāni! Laikam temperatūru atšķirība starp āru un mūsu pieelpoto gaisu telts iekšpusē bija pārāk liela...

Kad ap plkst. 10:00 ieradāmies Astorga pilsētā, bija sajūta, ka ir sestdienas vai svētdienas agrs rīts, nevis darbadiena. Laiska tā spāņu kultūra, bezgala laiska.

Šodien debesis bija mākoņiem pilnas, iešana uzreiz bija daudz patīkamāka!

Saules izcepinātos laukus šodien nomainīja priežu meži un viršu violetie paklāji. Patīkamas pārmaiņas! Joprojām zāle dzeloņaina un neganta, koki nelieli, bet vienalga – visapkārt beidzot zaļā krāsa! Un... kalni!! Kalni atkal tuvojas! Pareizāk gan laikam būtu teikt – mēs tuvojamies kalniem. Šodien atkal sastapos ar dīvaino koku sugu, par kuru biju brīnījusies Francijas dienvidos – koks ar mazām un izteikti cietām ovālām lapām un... ozolzīlēm. Diez kas tas ir par brīnumu?

Spānija, ceļā starp Astorga un Rabanal del Camino

Spānija, ceļā starpAstorga un Rabanal del Camino

Spānija, ceļā Astorga un Rabanal del Camino

Tieši pirms došanās iekšā mūsu šīs dienas gala ciematā piesēdām mazliet ieēst (Eric gan šodien vēl atturējās no ēšanas) jaukā piknika zonā un turpat netālu pamanījām ozolu mežiņu, kas izskatījās pēc labas kempinga vietas. Jāteic gan, ka šie ozoli ir pinīgi citādāki nekā Latvijā. 

Eric aizgāja izpētīt tuvējo ciemu, bet es paliku viena, jo gribēju izbaudīt kādu mirkli klusuma (beidzot!!). Sēdēju, domāju, zīmēju.

Kas ir šis ceļš? Katram tas ir kaut kas cits. Man, pirmkārt, tas ir pārslēgšanās posms starp Francijā pavadīto EBD gadu un  atgriešanos Latvijā; otrkārt, tas ir lēts un efektīvs veids kā izbaudīt un iepazīt Spāniju; treškārt, tā ir atvadīšanās no laba drauga (lai gan jāteic, ka mazliet pārāk runātīga, he, he). Man jau sen ir radusies sajūta, ka katrs jaunais piedzīvojums ir trakāks un iespaidīgāks par iepriekšējo. Kas gan var būt iespaidīgāks par vienu no pēdējiem kalnu pārgājieniem Francijā, kur tikām glābti ar ugunsdzēsējiem, vai par soļošanu pāri visai Spānijai ar mugursomu un telti uz pleciem? Nebūs tik viegli atrast tikpat aizraujošus piedzīvojumus, nemaz nerunājot par ko vēl trakāku...  

Spānija, Rabanal del Camino

22. dienā noietais attālums: 22 km

ĒDIENKARTE (2 personām)

Brokastis: musli, cepumi, zemesrieksti

Pusdienas: sardīnes, maize, cepumi

Pusdienas nr. 2: cepumi, piens

Vakariņas: piens, musli