sestdiena, 2015. gada 12. decembris

2015. gada 26. septembris. 19. diena

Gulēšana bija maķenīt akmeņaina un sakņaina. Šodien ceļu beidzot uzsākām gana laicīgi jau ap plkst. 8:30.

Kad sasniedzām pirmo ciematiņu, nopirkām ēdienu, jo bijām pilnīgi tukšā. Pārdevējs pat mācēja cenu pateikt angliski un pats izskatījās varen lepns par to. Forši! Es īstenībā brīnos, kā tas nākas, ka cilvēki šeit ne kafejnīcās, ne hosteļos, ne veikalos nerunā angliski, ņemot vērā, cik daudz angliski runājošu ceļinieku šeit ir un ka viņi ir vienīgais reģiona ekonomikas balsts.

Pēc veikala apmeklējuma piesēdām uz soliņa beidzot ieēst. Uz blakus soliņa piesēda viens vīrs, kurš mums jautāja, vai arī mēs nakšņojam laukā. Redz, laiku pa laikam izdodas satikt vēl kādu, kurš arī dod priekšroku dzīvei svaigā gaisā. Prieks!

Šķiet, ka koki ar katru dienu lapas met arvien trakāk un trakāk!

Pirmajā dienas daļā joprojām čāpojām pa to pašu vakardienas taisno ceļu ar retiem kociņiem malā, vēlāk gan koki izbeidzās un no ēnas vairs nebija ne miņas.
Spānija, ceļā starp Reliegos un Leon


Gājām, gājām, līdz beidzot nonācām Leon. Uzsākot ceļu, Leon šķita kā bezgala tāls un nesasniedzams punkts, bet – šeku reku – mēs esam klāt!! Dienu no dienas soļojam, bet reāli nejūtam, ka tuvojamies okeānam. Tikai palūkojoties kartē, ko tādu var redzēt. Solis pie soļa, un tā rodas n-tie kilometri. Jāteic, ka iešana ir vispiemērotākais veids ceļošanai.

No sākuma iegājām lielveikalā (beidzot šī vārda vistiešākajā nozīmē!), nopirkām šo to ēdamu un devāmies tālāk. Drīz vien uzgājām hosteli, kurā arī izlēmām palikt. Tiesa, visi ceļinieki tika izmitināti vienā telpā, bet viss bija moderni iekārtots un tīrs, turklāt te bija pat virtuve! Vēlreiz aizgājām uz veikalu, jo mums taču bija pieejama virtuve!! Eric pagatavoja vakariņas, un varējām priecāties par vēl retāku ekstru nekā duša – siltu maltīti!! Ņamm... Var just, ka kuņģis manāmi sarāvies.

Lai gan bijām pamatīgi pieēdušies, aizgājām uz lielveikalu vēlreiz un nopirkām saldējumus, jo uz vakariņām gribējās uzkost ko saldu. Ak, cik kaitīgi, ka veikals ir tik tuvu!

Kamēr es baudīju dušas priekus, Eric pļāpāja ar vienu meiteni, kas bija iedzīvojusies tādās tulznās, ka nācās doties pie ārsta, kurš viņai aizliedza staigāt veselu nedēļu! Oho! Mana kāja joprojām sāp un izskatās piepampusi, bet salīdzinot ar ko tādu, tas jau tīrais sīkums!

19. dienā noietais attālums


ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: 1 ābols, 1 tunča konservs, cepumi
Pusdienas: sardīnes, maize, 2 saldējumi
Pusdienas nr.2: sardīnes, tuncis, maize
Vakariņas: makaroni ar svaigā siera un tomātu mērci, maizes grauzdiņi, 4 saldējumi

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru