sestdiena, 2015. gada 12. decembris

2015. gada 25. septembris. 18. diena



Ak nē, no rīta aizmirsu ievērot tradīciju un nobildēt telts vietu! Šonakt diez ko labi negulēju, jo kājas saite sāpēja pat miera stāvoklī.

No sākuma devāmies atpakaļ uz pilsētu uzpildīt ūdenskrājumus, bet tad turpinājām ceļu pareizajā virzienā. Bija jau ap plkst. 10:00. Mēs nu gan esam čammas!

Šodien lielākā daļa ceļa veda cauri plakaniem tīrumiem, viss tik izkaltis, sauss un dzelkšņains. Par laimi vienā takas pusē bija reti stādīti koki, kas deva vismaz kaut kādu nelielu ēnu, jo atkal jau spoži zilajās debesīs cepinoši karsti spīdēja saule.

Kokiem lapas tikai birst un birst. Rudens.

Spānija, ceļā starp Sahagun un El Burgo Ranero


Vienā ciematiņā nopirkām saldējumus. Nākamajā ciematiņā gribējām iegādāties pārtikas krājumus vakariņām un brokastīm, bet – siesta. Pff... Piesēdām uz soliņa un iepusdienojām. Kamēr mēs tur tā piknikojām, veikaliņa durvis raustīja daudzi cilvēki. Lūk, tā viņi ar to savu siestu zaudē naudu un klientus.

Ai, kāja šodien joprojām turpināja sāpēt un bija pat maķenīt sapampusi saites apvidū. Sāpju dēļ soli spēru mazliet citādāk kā parasti un tā iedzīvojos savā pirmajā (!!!) tulznā.

Izlēmām doties uz nākamo ciemu apmēram 12 km attālumā, bet pusceļā uzradās jauks mežiņš. Hmm... Ideāla vieta teltij. Nospriedām, ka gan jau rīt kaut kā izdzīvosim ar vienu tunča bundžiņu, vienu ābolu un vienu cepumu paciņu un neriskēsim doties uz nākošo ciemu, jo šī izskatījās pēc nudien lieliskas telts vietas, kādas tik bieži šajā tuksnesī neuzrodas. Ceļot telti un skatoties uz apkārt esošajiem kokiem sapratu, ka man ļoti, ļoti pietrūkst bērzi. Visa gada garumā Francijā neredzēju nevienu pašu bērzu. Arī šeit uz Camino svītrainie kociņi vēl nav sastapti.

Tīrot zobus, mežiņā dzirdēju tādu kā čabināšanos. Mazliet neomulīgi. Varen naski ielīdu teltī. Lai gan sienas plānas, bet tomēr mājas sajūta. Eric aizgāja uz krūmiem un, nākot atpakaļ, jautāja, vai tā esmu es, kas taisa troksni, bet tad saprata, ka nē, un ātri iemetās teltī. Es no sākuma domāju, ka viņš jokojās, bet izrādījās, ka nē. Ha, neesmu vienīgā, kam nepatīk aizdomīga čabināšanās mežā!

Spānija, aiz El Burgo Ranero
18. dienā noietais attālums: 23 km


ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: svaigais siers, maize, 1 ābols, cepumi
Uzkodas: 2 saldējumi, cepumi
Pusdienas: 2 tunča konservi, maize, siers, 1 ābols, cepumi

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru