Pamodos, dzirdot lietus pakšķēšanu pret jumta logu un vēja aurošanu. Ak
nē! Lēnā garā izlīdu no gultas. Ir tik grūti izkāpt ārā no migas, kad ārā
nespīd saule! Aizčāpoju uz karsto dušu un iesprūdu tur uz ilgu laiku. Baudīju
silto ūdeni un caur jumta logu vēros melnajās debesīs un pret stiklu krītošajās
lietus lāsēs.
Lielāko dienas dienu daļu lija, lija, lija un lija. Riktīga lietusgāze.
Arī vējš zēģelēja ne pa jokam. Vismaz labi, ka nebija pārāk auksts! Ja šitādi
laikapstākļi būtu kombinācijā ar vakardienas gaisa temperatūru, tad nu gan būtu
– oi, oi, oi! Manos apavos drīz vien izveidojās kārtīgs peldbaseins un es
jutos, kā basām kājām bradājot pa ezeru...
Pats ceļš gan bija skaists – neliela taka, kas vijās cauri kalnu
ielejai. Brīžiem mazliet atgādināja Gaujas senleju. Pēdējās dienās, bet jo
īpaši šodien, daudz sanāca iet cauri tik maziem ciematiņiem, ka radās sajūta – staigājam
pa svešiem pagalmiem. Katrā ziņā būdams parasts ceļotājs, nekad neiedomātos
šeit klejot, jo šķistu, ka tā ir privātā teritorija. Mājas lielākoties celtas
no plakaniem akmeņiem, kas vietām tikai sakrauti kopā bez jebkādas saistvielas.
Zirgu, govju mēslu, ābolu un siena smarža. Rudens!
Šodien pa ilgiem laikiem (laikam kopš pametu Latviju 2014. gada septembrī)
beidzot redzēju bērzus. Tāds prieks!
Vējš pa mūsu kājām mētāja valriekstus un saldos kastaņus ar
adatainajiem mētelīšiem.
Ha, ha, kārtīgi sasmējāmies, kad vienā ciematā ieraudzījām aizlieguma
zīmi kempingošanai un... kakāšanai. Nudien! Tā kā nepārtraukti lija lietus, tad
kameru no somas laukā nevilku, lai iemūžināto šo ģeniālo zīmi.
Dienas otrajā pusē lietus mitējās, bet pērkons turpināja ducināt.
Sasnieguši Sarria, izlēmām palikt hostelī, jo pērkons neradīja vēlmi nakšņot
teltī, turklāt teltī izmirkušos un žļurkstošos apavus nekādi neizžāvēt, bet
slapji apavi ir taisnākais ceļš uz tulznām. Paveicās atrast lētu hosteli.
Likās, ka istabiņa būs neliela, bet, atverot durvis, izrādījās, ka tur ir
veselas 24 guļvietas! Uiii, cik briesmīga duša – poga, lai ūdens vispār tecētu,
jāspiež ik pēc 3 sekundēm (nepārspīlēju!), kā lai normāli nomazgājas vai
sasildās? Nu re, kas notiek pārāk bieži uzturoties hosteļos – tu nevis izbaudi
karsto dušu kā baigo ekstru, bet sāc salīdzināt vienu naktsmītni ar otru un
sūdzēties par visu, kas nav tik labi, kā ir bijis citur. Dīvaini, ka guļamtelpa
šeit bija savienota ar dušu, kamēr WC atradās pilnīgi citur. Kāda loģika?
Vispār man daudz labāk patīk mazie hosteļi, kuros tiešām iepazīsties ar saviem
istabas biedriem, bet visideālāk, protams, nakšņot teltī, kur var izbaudīt
klusumu, mieru un dabas klātbūtni, turklāt var darīt visu, kas ienāk prātā. Iepriekš
dikti priecājāmies par naktīm hosteļos, bet atliek divas dienas pēc kārtas
apmesties hostelī, lai saprastu, ka dikti pietrūkst dzīve teltī. Hostelī nav brīvības.
Lai gan gultā vari izplesties daudz vairāk nekā guļammaisa un telts šaurībā,
tomēr kopumā sajūta ir iesprostotāka. Dzīvojot teltī, tev pieder viss mežs vai
pļava. Nenožēloju to, ka staipu līdzi 2,7 kg smagu telti. Tā ir vērtība. Nezinu,
vai spētu visas naktis pavadīt hosteļos.
Pēc iekārtošanās hostelī, recepcijā noskaidrojām, kur atrodas tuvākais
svētdienā strādājošais veikals (jā, jā, atklājās, ka tomēr eksistē arī
atsevišķi šādi eksemplāri!) un devāmies uz to. Izrādījās, ka veikals tiks
atvērts tikai pēc stundas, tā nu devāmies atpakaļ uz hosteli. Kad atkal
aizgājām uz veikalu, pie tā durvīm jau gaidīja viens onkulis, pēc brīža uzradās
vēl pāris cilvēki. Pulkstenis jau rādīja krietni pār atvēršanas laikam, bet veikalnieks
kā nerādījās, tā nerādījās. Pēc laba laiciņa beidzot uzradās vīrs, kas
piesoļoja veikala durvīm un tās atslēdza. Nesteidzīgi. Vēsā mierā. Ar Eric
apspriedām, ka mēs viņa vietā skrietu pa galvu, pa kaklu un klientiem
atvainotos par kavēšanos. Vispār radies iespaids, ka Spānijā pārdevēji un
viesnīcu darbinieki par klientiem īpaši nesatraucas. Veikalā satikām veco, labo
kanādiešu pāri, kuri sen atpakaļ mūs cienāja ar jogurtiem.
Ho, ho, mani apavi bija tik slapji, ka dušas telpā nācās tos žāvēt ar
fēnu. Cik labi, ka šāda ekstra tur bija pieejama!
 |
| 27. dienā noietais attālums: 21 km |
ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: piens, musli
Pusdienas: maize, tuncis, 2
bumbieri, cepumi
Vakariņas: maize, sardīnes, 2 banāni,
2 saldējumi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru