Oi, oi, oi, kā pa
nakti vēji pūta!!! Man likās, ka telts ar mums aizlidos pa gaisu vai tiks
salauzta. Labi, ka vismaz nelija. Tieši tāpēc, ka baidījāmies no stipras lietusgāzes
(telts celšanas brīdī lija lietus, un visapkārt bija savilkušies tumši mākoņi),
izvēlējāmies telti celt pakalniņā, lai lietusūdeņi, pa nogāzi tekot lejā, telti
neizmērcētu. Kaut kā nepadomājām par vēju. Nekas – rītu veiksmīgi sagaidījām ar
veselu telti, par spīti trakajam vējam. Kad no rīta pametām mūsu telts vietu,
netīšām izbiedējām vienu zaķi, kurš aizļepatoja cauri vīnogu laukiem.
Diena bija
saulaina, taču patīkami vējaina.
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana |
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana |
Oo, šodien uzgājām
mandeļkoku!!! Nemaz nezināju, ka rieksta čaula ir vēl ietērpta arī mīkstā, zaļā
kažokā!! Interesanti, interesanti.
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana - MANDEĻKOKS!!! |
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana - no koka norauta MANDELE!!! |
Eric ticis pie
n-tajām tulznām, visu laiku sūdzējās par to un teica, ka grib palikt hostelī.
It kā tulznas kaut mazākajā mērā būtu saistītas ar hosteli vai telti... Kaut
kad dienas vidū viņa nepārtrauktās sūdzēšanās dēļ biju gatava sūtīt viņu pie
visiem velniem. Man pašai vēl nevienas tulznas nebija (tpu, tpu, tpu!), bet
šodien iemetās sāpe pēdā, kas parādījās ar katru soli un brīžiem aizgāja līdz
pat celim. Kaut kas nav lāga ar saiti, bet tāpēc jau nesākšu sūdzēties, kā dažs
labs... Labi, amerikāņa sūdzēšanos par tulznām vēl varu akceptēt, bet
sūdzēšanos par to, ka viņš nav teltī labi izgulējies un ka šitos 5 mm plānos
matračus par matračiem nemaz saukt nedrīkst, utt. nu gan nespēju paciest. Tā kā
tāda princese uz zirņa, vai ziniet...
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana |
|
Spānija, ceļā starp Los Arcos un Viana |
Kad ap pusdienlaiku
iesoļojām Viana ciematā, tur notika buļļu skriešanās. Nebija gan īsti
saprotams, kādi ir noteikumi, bet bija riktīgi forši būt klāt kādai vietējai
tradīcijai. Tāpēc vien vērts ceļot. Gandrīz visi klātesošie bija tērpušies
baltās drēbēs ar sarkaniem lakatiem. Arēnā tika ielaisti buļļi, satracināti un
tad palaisti brīvībā pa vienu ielu. Pēc skrējiena pa ielu tie tika iedzīti
atpakaļ arēnā. Un tas turpinājās neskaitāmas reizes. No vienas puses galīgi
neatbalstu dzīvnieku izmantošanu izklaides nolūkos, no otras puses –
interesanti redzēt vietējās kultūras izpausmes.
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
|
Spānija, Viana |
Pēc buļļu skrējiena
beigām un pēdējo putekļu ieelpošanas, devāmies ceļā. Visi veikali bija
aizklapēt ciet, pfff...
|
Spānija, ceļā starp Viana un Logrono |
Pie pārtikas tikām
tikai, kad sasniedzām Logrono. Piesēdām vienā parkā piknikot. Eric tik dikti
sūdzējās par tulznām (īstenībā tās nudien neizskatījās labi!), ka es viņam
uzjautāju, vai viņš grib palikt šonakt šajā pilsētā un rīt meklēt jaunus apavus
(par jaunu apavu iegādi viņš jau bija minējis vairākkārtīgi), uz ko viņš
atbildēja apstiprinoši. Tā nu devāmies atpakaļ uz centru hosteļa meklējumos. Tā
kā šī palikšana hostelī bija ārpuskārtas, tad Eric piedāvāja hosteli man
izmaksāt, kam es, protams, piekritu. Mums paveicās atrast jauku un lētu hosteli
ar četrvietīgu istabiņu un balkonu, no kura pavērās skats uz vecpilsētas ielu.
Vakarā bija ļoti jauki vienkārši sēdēt uz balkona un vērot naksnīgo pilsētu.
Balkons dod vienreizēju iespēju atrasties pilsētā, vērot tās dzīvi, bet tajā pa
laikā būt ārpus nervozās kņadas un visu skatīt no malas. Protams, dabu mīlu
100x vairāk, bet dažkārt nav nekāda vaina būt pilsētā. Pareizāk sakot – virs pilsētas.
|
7. dienā noietais attālums: 28 km |
ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: jogurts, musli
Uzkodas: mandeles, kazenes, cepumi,
maize
Vakariņas: maize, 1 avokado,
siers
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru