Dziļa nakts.
Eric: „Solveiga, vai tu dzirdēji troksni??”
Es (nupat izrauta no salda miega): „Kādu troksni? Rackem??”
Eric: „Nē, nē, tādas kā dīvainas suņu rejas, bet tas noteikti nebija
suns!!”
Piebilde – „rackem” ir Eric izdomāts izteiciens. Nozīmi šeit necentīšos
paskaidrot. Bet ir gadījies, ka Eric pasaka: „Solveiga, Solveiga!”, un kad es
pajautāju: „Kas ir?”, man tiek atbildēts: „Rackem!”, tāpēc arī šoreiz nodomāju,
ka varbūt tas ir kārtējais jociņš – spociņš no Eric puses. Kā redzams, šoreiz
viņu tiešām nakts vidū bija pamodinājis kāds dīvains troksnis. Es neko nebiju
dzirdējusi, arī tagad, no miega pamodināta, neko nedzirdēju, tā nu ātri atkal
aizmigu.
Nakts bija salīdzinoši silta. No rīta visu apkārti tina bieza migla.
Tik skaisti!! Nospriedām, ka šī bija viena no labākajām kempingošanas vietām.
 |
| Spānija, ceļā starp A Ponte Maceira un Ponte Olveiroa |
 |
| Spānija, ceļā starp A Ponte Maceira un Ponte Olveiroa |
Miglas vēsumā bija patīkami iet, turklāt ceļš veda cauri mežam. Atkal
efejām un sūnām apauguši koki, kas izskatījās zaļi no stumbra apakšas līdz
galotnei. Caurmērā dīvaina ozolu pasuga un eikalipti. Tik lieliski paņemt rokās
eikalipta lapu, saburzīt un ievilkt nāsīs patīkami svaigo smaržu!! Mmm...
Pēc meža Camino veda gar šoseju un cauri maziem ciemiem. Šodien
redzējām vien dažus citus piligrimus. Patīkamas pārmaiņas pēc cilvēku pūļa uz
ceļa pēdējās dienās pirms Santiago de Compostela sasniegšanas.
Ja ceļa tuksnesīgajā daļā ciemi šķita tukši un izmiruši, tad šajā
reģionā esošie zemnieku ciemi šķiet klusi un mierpilni, bet ne izmiruši.
Vakaros esam pārsteigti, cik gan daudzi cilvēki vēl strādā gan tīrumos, gan
māju pagalmos. Šķiet, ka pēdējo dienu laikā būšu redzējusi vairāk traktoru nekā
visas dzīves laikā!
Šī gājiena laikā radušās dīvainas pārdomas, vai gan maz ir kāda
Spānijas daļa, kura sevi uzskata par Spāniju, jo tik bieži ir redzami dažādi
uzraksti uz sienām, piemēram, „Katalonija nav Spānija!”, no balkoniem plīvo
konkrētā reģiona karogi, utt. Katalonija sevi neuzskata par Spānijas daļu.
Basku zeme sevi neuzskata par Spānijas daļu. Galīsija sevi neuzskata par
Spānijas daļu. Kur tad ir Spānija?? Jāteic gan, ka Galīsija nudien ļoti
izteikti atšķiras no pārējās Spānijas. Šodien vispār bija sajūta, ka ceļojam
telpā un laikā – zaļi meži, zaļi pakalni un lauki, čakli zemnieki tīrumos. Bet
vēl nemaz ne tik senā pagātnē gājām cauri pilnībā izkaltušiem laukiem un
skaitījām no kokiem birstošās rudenīgi sārtās lapas. Šodien bija sajūta, ka
esam nokļuvuši atpakaļ augusta beigās, jo viss vēl tik zaļš! Dabas ainavas kopā
ar arhitektūru šķita atgādinām kādas bildes no Skotijas. Tiesa, Skotijas
sajūtai mazliet traucēja ik pa laikam redzamās palmas, he, he.
 |
| Spānija, ceļā starp A Ponte Maceira un Ponte Olveiroa |
 |
| Spānija, ceļā starp A Ponte Maceira un Ponte Olveiroa |
Kad bijām nepilnus 2 km pirms šīs dienas galamērķa, pamanījām meža
ceļu, un izdomājām pārbaudīt, kā tur būtu ar kempingošanu, un atradām tam labi
piemērotu vietiņu – lielu pleķi ar rindās stādītām priedītēm un mīkstu zālīti
starp tām. Ideāli! Un tā katru reizi, kad izlemjam kādu vietu aplūkot, vai būs
laba telts celšanai, atrodam, kur nakšņot! Mums veicas! Protams, pa ceļam redzētas
daudzas jaukas vietas, kas atrodas aiz žogiem, bet ja Spānijas aizliegumi par
kempingošanu mūs īpaši nesatrauc, tad cilvēku vēlmi nešķērsot viņu teritoriju
gan respektējam.
 |
| 32. dienā noietais attālums: 35,6 km |
ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: siers, maize, musli,
2 banāni
Pusdienas: gurķis, siers,
maize, sardīnes, 2 banāni
Pusdienas nr.2: 2 empanadas
Uzkodas: banāni
Vakariņas: gurķis, siers,
maize, tuncis, sardīnes, 1 banāns
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru