2015. gada 9. septembris. 2. diena

Pamodos izdzirdot cilvēku balsis uz ceļa. Izbāžot degunu laukā no guļammaisa, sapratu, ka: 1) esam noslīdējuši ar visu telti kādu pusotru metru uz leju; 2) es gulēju šķērsām pāri diviem matračiem, kamēr Eric bija palicis bez matrača; 3) ceļš jau bija piligrimu pilns.

Brokastojām guļus, lai cilvēki mūs nepamanītu. Vēlāk ģērbjoties par piligrimiem vairs īpaši nesatraucāmies, bet redzot garāmbraucošas mašīnas gan noliecāmies pie zemes. Pēc sapakošanās ap plkst. 9.30 devāmies ceļā. No sākuma bija dikti vējains, bet tas kāpienu augšup padarīja vieglāku. Apdzinām lielāko daļu cilvēku. Apkārt skaisti kalni, dīvaina paskata milzu aitas ar garu vilnu (kāda speciāla Pireneju šķirne?) un baltas govis. Un svētceļnieki. Lērums svētceļnieku. Lielākā daļa citu ceļinieku no ASV un Kanādas, kas radīja dīvainu sajūtu, ka esmu ASV nevis Spānijā.

Francija, ceļā starp Orisson un Espinal

Francija, ceļā starp Orisson un Espinal

Francija, ceļā starp Orisson un Espinal

Vienā brīdī nonācām pie dzeramā ūdens strūklakas un tāda kā ceļa pārvada, pie kura cilvēki baigi fotografējās. Nesapratām, kāpēc, bet tad uzzinājām, ka tā ir Francijas – Spānijas robeža. Ha, ha, tiešām?? Nekas par to neliecināja. Pat ne mazākā uzraksta. Nebūtu pārējo ceļinieku, mēs i neuzzinātu, ka esam jau Spānijā...

Francijas un Spānijas robežpunkts, ceļā starp Orisson un Espinal

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal - Camino norāde

Kad vienā kalnu virsotnē ieturējām pikniku, varējām uzjautrināti vērot, kā citi priecājās par pieejamo wifi punktu. Wifi punkts kalnos? Nopietni?? Visi bija baigajā starā, bet mēs tikmēr mēs abi ierēcām un saucām to par modernās mākslas gabalu, kas bojā kalnu ainavu. Pārgājienā wifi? Nu priekš kam??

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal - wifi punkts kalnos

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal

Pēc kāda laika nonācām ciematā, kurā bija lielveikals, bet, protams, siesta. Laipni lūgti Spānijā, tā teikt... Laikam jāsāk pierast. Pusotru stundu gaidīt gluži negribējās un lai gan mums pārtikas krājumos bija palikušas tikai rozīnes (un tās pašas kā „emergency food”), izlēmām doties tālāk. Kad sasniedzām nākošo ciemu, klīdām, klīdām pa to no viena gala uz otru, bet veikalu nekur nevarējām ieraudzīt. Ciems izskatījās kā izmiris. Beigās atradām vienu maiznīcu. Spriežot pēc darba laika, tai bija jābūt atvērtai, taču durvis bija ciet. Hmm... Pienāca viena sieviete un parādīja, ka pie durvīm ir zvana poga. Piezvanījām, un no citas telpas iznāca pārdevēja un ielaida mūs veikalā. Nopirkām divas baltmaizes un sieru, jo nekā cita prātīga nebija. Pēc tam turpinājām čāpot tālāk.

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal

Spānija, ceļā starp Orisson un Espinal

Atkal visas ceļmalas bija ar žogiem. Ap plkst. 18:00 sasniedzām vienu vietu, kur žogā bija pārrāvums un bija iespējams iekļūt mežā. Lai gan bija gana agrs, izlēmām izmantot šo iespēju, jo ej nu sazin, vai vēlāk būs iespējams atrast caurumu žogā un piekļuvi mežam. Atradām labu telts vietu – gana tālu no pārgājienu takas un kārtīgi nomaskētu mežā. Varēsim uzsliet kārtīgu telti, nevis tikai ielīst teltī kā guļammaisā. Protams, perfekti gludu vietu teltij nebija viegli atrast, taču es par to īpaši nebēdāju, jo zināju, ka gan jau kaut kā puslīdz ērtu pozīciju atradīšu. Mans ceļabiedrs, kurš kempingojot vienmēr pieradis gulēt uz piepūšamā matrača, šai lietai gan piegāja daudz nopietnāk, cītīgi kašājot zemi, lapas, zarus un cenšoties vietu padarīt pēc iespējas līdzenāku. Man par to nāca smiekli. Telti uzcēlām tieši pa vidu divām dzīvnieku takām. Gulēšana uz takām būtu daudz līdzenāka, taču Eric teica, ka nebūtu īsti gudri celt telti uz dzīvnieku takas, ja mēs nezinām, cik lieli dzīvnieki tur pārvietojas.

Spānija, aiz Espinal - Eric kašā vietu gulēšanai

Spānija, aiz Espinal

2. dienā noietais attālums: 27 km

ĒDIENKARTE (2 personām)
Brokastis: 0,5l jogurta, musli
Pusdienas: 1 maizes klaips, 1 avokado, musli
Uzkodas: Kazenes
Vakariņas: 1 maizes klaips, siers, rozīnes