Paēduši makaronu-siera mērces brokastis (uhh, tagad ilgu laiku netiksim pie siltām maltītēm!) devāmies uz Toulouse dzelzceļa
staciju, lai plkst. 10:30 sēstos vilcienā uz Bayonne.
Nu ko, lielais piedzīvojums un ceļojums var sākties! Tik jocīgi
iedomāties, ka somās ir visa mūsu iedzīve mēneša garumā, pat „māja” un „gulta”
ir pašiem uz pleciem. Jāsāk domāt, ar ko atšķiras ceļinieks no klaidoņa?
Kad vilcienā ieturējām pikniku, viena sieviete uzjautrinājās par mūsu
„fromage blanc” un novēlēja labu apetīti. Smējos, ka tagad mēs esam vēl
kolektīvāki nekā jebkad – dalām ne tikai ēdienu, bet pat vienu karoti, jo Eric
savu karoti nevarēja atrast. Un kurš mums Francijā teica, ka mēs neesam gana
kolektīvi? Muļķības, ha, hāāā!
 |
| Francija, pikniks vilcienā |
 |
| Francija, braucot vilcienā |
Bayonne bija gandrīz stunda laika starp vilcieniem, ko izmantojām
pastaigai pa pilsētu.
Kad atgriezāmies stacijā, tā bija pilna ar mugursomniekiem. Hmmm, izskatās, ka pat
septembrī būs gana daudz ceļinieku...
Visi sastūmāmies viena vagona vilcienā un devāmies 20 minūšu braucienā,
pēc kura pārsēdāmies autobusā. Ar autobusu nokļuvām St. Jean Pied de Port, kur,
sekojot citiem ceļiniekiem, nonācām piligrimu ofisā. Samaksājot 2 eiro, tikām
pie pasēm. Tagad esam oficiāli piligrimi, he, he! Ofisā mums iedeva arī
sarakstu ar naktsmājām visa ceļa garumā, maršruta sadalījumu pa
dienām un augstuma izmaiņu karti.
Pēc universitātes pabeigšanas es sev jautāju „Kas es tagad esmu?”, jo
teikt, ka esmu students, vairs nevarēju. Tad kļuvu par EBD brīvprātīgo, taču
tagad neesmu pat vairs brīvprātīgais. Eric šo manu pārdomu sakarā teica: „Don’t worry, now we have
an occupation – we are pilgrims!”, un mēs abi kārtīgi izsmējāmies.
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port - piligrimu ofiss |
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port - piligrimu ofiss |
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port - piligrimu pase |
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port |
St. Jean Pied de Port šķita jauks un omulīgs ciemats. Veikalā nopirkām
musli un ap plkst. 17.00 DEVĀMIES CEĻĀ. Praktiski nebija citu piligrimu, jo
visi ciematā centās tikt pie naktsmājām.
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port |
 |
| Francija, St. Jean Pied de Port |
Ceļš veda pārsvarā tikai augšup. Apkārt pavērās
grandiozi skati uz Pireneju virsotnēm, mmm... Tik lieliska sajūta! Kaut kā
joprojām grūti noticēt, ka mēs tik tiešām to darām – dodamies pārgājienā pa
Spāniju uz kādu mēnesi! Kopš pabeidzu universitāti, mana dzīve sāka līdzināties
kino – viens piedzīvojums pēc otra.
 |
| Francija, ceļā starp St. Jean Pied de Port un Orisson |
 |
| Francija, ceļā starp St. Jean Pied de Port un Orisson |
 |
| Francija, ceļā starp St. Jean Pied de Port un Orisson |
 |
| Francija, ceļā starp St. Jean Pied de Port un Orisson |
 |
| Francija, ceļā starp St. Jean Pied de Port un Orisson |
Pēc vilcienā pavadītas dienas bija diezgan grūti kāpt tikai augšup un
augšup. Visapkārt žogi, govis, zirgi (ar zvaniņiem kaklos!!!), aitas un...
kempingošans aizliegums.
Līdz ar krēslas iestāšanos sākām lūkoties pēc vietas teltij, tāpēc šodien vairāk par 7 km nepaguvām pieveikt. Ko darīt, ka sākām pārgājienu tik vēlu... Pa dienu bija
cepinoši karsts, bet tagad strauji sāka palikt auksts. Visapkārt vai nu žogi,
vai nu ceļš, vai paparžu džungļi. Atradām puslīdz plakanu pleķīti starp papardēm
uzkalniņā virs ceļa. Paši bijām gana labi nomaskēti, bet telts būtu pārāk
redzama, turklāt mēs atradāmies tuvu ceļam, pa kuru pārsteidzošā kārtā brauca
diezgan daudz mašīnu, tāpēc izlēmām telti izmantot vien kā milzīgu guļammaisu. Siltāk nekā gulēt laukā tikai guļammaisā, bet šādi telts nav pamanāma no ceļa. Paēdām vakariņas, sapakojām mantas un pēc tumsas
iestāšanās līdām teltī.
 |
| Francija, aiz Orisson - iekārtošanās uz naktsguļu |
 |
| 1. dienā noietais attālums: 7 km |
Brokastis: Makaroni, svaigais siers
Pusdienas: 1l jogurta, pusklaips maizes, siers, 1 avokado
Uzkodas: Kazenes
Vakariņas: 0,5l jogurta, musli
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru